LV | EN | RU | DE
  15:37      10.02.2012
Lapas karte       Meklēt:
 Meklēt

AKTUĀLI

Ziemassvetki_baneris.jpg

2011-11-ziem-pied-valm-160px.gif

Pasakumu_plans.jpg

ksk.jpg

Uznemejiem_baneris.jpg

VIB_logo_160.JPG

eP_150x150.jpg

vlt_banners.png
Soc_Baneris_final_129x149.png
mezhalietas.jpg
ZiedotVNF4.gif
 epak_152x60.gif

Latvija.jpg

Sadarbības partneri

valmiera24_163x45_green.gif

Liesma_raj_pad.jpg

Birza.gif

Uzņēmējdarbības vide / VID

 

 

  • VID informācija:

VID Vidzemes reģionālā iestādes Valmieras nodaļas Nodokļu maksātāju Konsultāciju daļa

 

UZAICINA UZ BEZMAKSAS SEMINĀRU

 

"VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošana iesācējiem"

 

11.06.2009. Plkst. 10:00, Beātes ielā 49, Valmierā, VID VRI 3.stāva zālē

 

 

 

 

08.04.2009.

Informācija pašnodarbinātām personām!

Ar 2009.gada 1.janvāri stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.942 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuri nosaka kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Pašnodarbinātā persona obligātās iemaksas veic par to pārskata ceturksni, kurā vismaz vienu mēnesi ir sasniegts obligāto iemaksu minimālais apmērs, t.i., 2009.gadā Ls 180.00 mēnesī. Fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji obligātās iemaksas veic, ja to ieņēmumu apmērs mēnesī sasniedzis Ls 594 (obligāto iemaksu minimālais apmērs Ls 180,00 X 3.3(koeficients) =Ls 594.00).
Atgādinām, ka no mēneša, kad pašnodarbinātā ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (2009.gadā-Ls 2160.00, fiksētā nodokļa maksātājiem ieņēmumi sasniedz Ls 7128.00) obligātās iemaksas tiek veiktas līdz kalendārā gada beigām.
Attiecībā uz pašnodarbinātām personām, ir izmaiņas pārskatu iesniegšanā. No 2009.gada 1.janvāra pašnodarbinātais, ziņojumu (4.pielikums) par pārskata ceturksni Valsts ieņēmumu dienestā nesniedz, ja obligātās iemaksas nevienā šā pārskata ceturkšņa mēnesī nav jāveic.
Tātad, ja nevienā no ceturkšņa mēnešiem neveidojas ienākumu objekts (ieņēmumi mīnus izdevumi), kas 2009.gadā ir 180,00 Ls mēnesī, un saimnieciskās darbības veicējs - pašnodarbināta persona neizvēlas veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par šo ceturksni brīvprātīgi, tad arī ziņojumu par pašnodarbinātā, iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka, par pārskata ceturksni Valsts ieņēmumu dienestā nesniedz.

 

 

26.01.2009.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme 2009. gadā nemainās -Ls 0,25

Par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (turpmāk- riska nodeva) jāmaksā 25 santīmu apmērā, kas ir tikpat daudz kā līdz šim. To paredz noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2009.gadā.

Tātad tāpat kā līdz šim:

- riska nodevas apmērs pārskata mēnesī būs 0,25 lati, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

- valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam;

- aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem.

Atgādinām, ka saskaņā ar likumu „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 6.panta otro daļu, riska nodeva jāmaksā ikvienam darba devējam, kuram var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai pasludināt kredītiestādes maksātnespēju.

„Maksātnespējas likuma" 49.pants nosaka, ka Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā.

Paskaidrojot iepriekš teikto, riska nodevu nemaksā fiziskās personas (izņemot IK, jo ar dienu, kad IK reģistrējas komercreģistrā tas iegūst juridiskās personas statusu), sabiedriskās organizācijas, valsts tiešās pārvaldes iestādes, reliģiskās organizācijas, kā arī riska nodevu nemaksā darba devējs, kuram iestājies maksātnespējas gadījums. Ja maksātspēja ir atjaunota, nodevu samaksā pilnā apjomā arī par visu maksātnespējas gadījuma periodu.

Vēršam Jūsu uzmanību uz vienu no biežāk pieļautajām kļūdām riska nodevas nemaksāšanas gadījumos:

-biedrībai un nodibinājumam var piemērot juridiskās personas maksātnespējas statusu un tādēļ tām jāmaksā riska nodeva par personām, ar kurām nodibinātas darba tiesiskās attiecības,

-ja darba devējs viena mēneša laikā vairākkārt nodibina darba attiecības ar vienu un to pašu darba ņēmēju, riska nodeva par šo darba ņēmēju jāmaksā pārskata mēnesī tikai vienu reizi,

-ja jāveic riska nodevas precizējumi par iepriekšējiem pārskata periodiem, darba devējs iesniedz precizētos darba devēja ziņojumus par to pārskata mēnesi, kurā radās kļūda.

VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļas

Nodokļu maksātāju konsultāciju daļa

 

15.01.2009.
Latvijas Republikas

Valsts ieņēmumu dienesta

Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļa informē

NOdokļu maksātājiem ir iespēja pagarināt parādu nomaksas termiņu

2008.gada 23.decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk - likums), kas publicēti 2008.gada 23.decembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr.200 (3984).

Atbilstoši grozījumiem likuma 24.panta 1.daļas 5.punktā, nodokļu administrācijai uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, izņemot nodokļu (revīzijas) audita rezultātā aprēķinātos maksājumus. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda nomaksas grafiku.

Saskaņā ar iepriekš minētajiem grozījumiem, nodokļu maksātājam ir tiesības pagarināt nodokļu parādu nomaksas laiku arī tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš iestājās 2008.gadā.

Pārejas noteikumu 106.punkts paredz, ka nokavētos nodokļu maksājumus, kas izveidojušies 2008.gadā, var sadalīt līdz viena gada termiņam, iesniedzot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2009.gada 1.februārim.



22.12.2008.

Par mainīto pievienotās vērtības nodokļa likmju ieprogrammēšanu kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē un iekārtā

2008.gada 12.decembrī Saeimā apstiprinātie grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" paredz no 2009.gada 1.janvāra mainīt (paaugstināt) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes apliekamiem darījumiem, tas ir, PVN standartlikme no 18 procentiem tiek paaugstināta līdz 21 procentam, savukārt PVN samazinātā likme no
5 procentiem tiek paaugstināta līdz 10 procentiem.

Savukārt cigaretēm, kuru marķēšanai akcīzes nodokļa markas ir pasūtītas līdz 2008.gada 31.decembrim un maksimālā mazumtirdzniecības cena noteikta, ņemot vērā nodokļa 18 procentu likmi, un kuras ar attiecīgām akcīzes nodokļa markām ir laistas brīvā apgrozījumā līdz 2009.gada 31.janvārim, piemēro nodokļa likmi, kas bija piemērojama līdz 2008.gada 31.decembrim, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.martam.

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Normatīvajos aktos netiek paredzēts pārejas periods mainīto PVN likmju piemērošanas uzsākšanai, tādējādi kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem jānodrošina, lai kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai iekārtā savlaicīgi (ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim) tiktu ieprogrammēti atbilstoši rekvizīti - atbilstošās PVN likmes, kas norādāmas kases čekā, kā arī X un Z pārskatā.

Kases aparātu un kases sistēmu lietotājiem, kuriem mazumtirdzniecībā būs cigaretes, kuru maksimālās tirdzniecības cena aprēķināta pēc 18 procentu likmes, kases aparātā vai kases sistēmā līdz 2009.gada 31.martam jābūt ieprogrammētai gan 18 procentu, gan 21 procenta likmei.

Atbilstošo PVN likmju ieprogrammēšanu drīkst veikt kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas apkalpojošais dienests, tādējādi lūdzam savlaicīgi sazināties un vienoties ar savu apkalpojošo dienestu par veicamajiem pasākumiem.

Pēc PVN likmju ieprogrammēšanas kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē un iekārtā apkalpojošajam dienestam ir jāizdara atzīme tehniskajā pasē par PVN likmju ieprogrammēšanu.

Par mainīto PVN likmju ieprogrammēšanu ne kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietotājam, ne apkalpojošam dienestam Valsts ieņēmumu dienestam nav jāziņo.

 

15.12.2008.


Izmaiņas PVN kompensācijas 12% apmērā saņemšanā

Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli" ( turpmāk - likums), kuri stājās spēkā ar 2008.gada 29.novembri, lauksaimniekiem - fiziskām vai juridiskām personām, kuras nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un kuras nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas, turpmāk izziņa kompensācijas, 12% apmērā no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības, saņemšanai nebūs jāsaņem Valsts ieņēmumu dienestā.

Lai saņemtu likuma „Par pievienotās vērtības nodokli" 13.1 pantā noteikto kompensāciju, pašam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, būs jāiesniedz apliecinājums, ka lauksaimniecības produkcijas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības.

VID VRI Valmieras nodaļas

nodokļu maksātāju konsultācijas daļa


05.12.2008.

Akcīzes nodokļa atmaksai dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2009.gada 15.janvārim.

Akcīzes nodokli lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksā saskaņā ar likumu „Par akcīzes nodokli" un Ministru kabineta 07.08.2007 noteikumiem Nr.528 "Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksā akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela" (turpmāk tekstā - MK noteikumi Nr.528).

Akcīzes nodokli atmaksā lauksaimniecības produkcijas ražotājam:

o kuram īpašumā vai pastāvīgā lietošanā ir piešķirta zeme, par kuras izmantošanu nav noslēgts nomas līgums vai kurš zemi nomā saskaņā ar attiecīgu līgumu;
o ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs veic:

a) saimniecisko darbību - lauksaimniecības produkcijas ražošanu, par ko samaksā nodokļus konkrēto nodokļu likumos noteiktajā kārtībā,

b) grāmatvedības uzskaiti.

Nodokli atmaksā par dīzeļdegvielu lauksaimniecībā izmantotās zemes (arī kultivētu ganību un pļavu) apstrādei saskaņā ar likumā „Par akcīzes nodokli" noteiktajām likmēm attiecīgajam laikposmam, kurā dīzeļdegviela iegādāta. Nodokļa likmes 2008.gadā iegādātajai degvielai:

o dīzeļdegvielai (gāzeļļai), (par 1000 litriem) - 193 lati;
o ja dīzeļdegvielai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela:

1. 184 lati par 1000 litriem, ja rapšu sēklu eļļa vai biodīzeļdegviela veido no 5 - 30 %;
2. 136 lati par 1000 litriem, ja rapšu sēklu eļļa vai biodīzeļdegviela veido vismaz 30 %.

Gadā rēķina 100 litrus dīzeļdegvielas par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru. Dīzeļdegvielu uzskata par iegādātu, ja tā ir saņemta un par to ir veikta samaksa. Nodokli atmaksā 30 dienu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

Lai saņemtu akcīzes nodokļa atmaksu, VID teritoriālajā iestādē (pēc attiecīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atrašanās vietas)lauksaimniecības produkcijas ražotājam jāiesniedz:

1) vienota parauga iesniegums (1.pielikums MK noteikumiem Nr.528);

2) dokumentus, kas apliecina dīzeļdegvielas saņemšanu un samaksu;

3) pašvaldības izziņa (2.pielikums MK noteikumiem Nr. 528).

Dokumenti, kas apliecina dīzeļdegvielas saņemšanu un samaksu var būt dažādi. Pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem degvielai, ja dīzeļdegviela iegādāta vairumtirdzniecībā, vai kases sistēmas čeki, ja degviela iegādāta mazumtirdzniecībā. Degvielas iegādes dokumentos obligāti ir jābūt norādītiem nodokļu maksātāja, kurš pieprasa akcīzes nodokļa atmaksu, rekvizītiem.

Atgādinām, ka, lai saņemtu nodokļa atmaksu, dīzeļdegviela jāiegādājas, izmantojot kādu no šādiem norēķina veidiem:

1. naudas līdzekļi pārskaitīti no lauksaimniecības produkcijas ražotāja konta kredītiestādē uz degvielas pārdevēja kontu kredītiestādē,
2. izmantotas kredītkartes, debetkartes vai citas norēķinu kartes, kuras pieder lauksaimniecības produkcijas ražotājam,
3. izdarītas skaidras naudas iemaksas degvielas pārdevēja kontā, šāds norēķinu veids ir pieļaujams tikai, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir fiziskā persona.

Ja akcīzes nodokļa atmaksu par iegādāto dīzeļdegvielu pieprasa saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs - fiziska persona, tad papildus pieprasām uzrādīt grāmatvedības reģistrus, kuros uzskaitīti visi ienākumi un izdevumi, kas gūti vai izdarīti, veicot lauksaimniecības produkcijas ražošanu laikposmā, par kuru tiek pieprasīta nodokļa atmaksa.

Atgādinām, lai saņemtu nodokļa atmaksu par 2008.gadu dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2009.gada 15.janvārim. Tuvāku informāciju un konsultācijas par nodokļu aprēķināšanu var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļā vai pa telefonu 64207774.

 

VID VRI Valmieras nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļa

 


15.09.2008.

VID VRI Valmieras nodaļa informē

Sakarā ar 2008.gada 31.janvārī pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām" no 2009.gada 1.janvāra budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai vai valstij un pašvaldībai ir pienākums iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Lai izmantotu elektroniskās deklarēšanas sistēmu, jānoslēdz līgums ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) teritoriālo iestādi. Līguma un iesnieguma paraugi pieejami VID mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā „Elektroniskā deklarēšana". Veidlapas var saņemt un noformēt arī VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļā -Valmierā, Beātes ielā 49.

Priekšrocības iesniedzot pārskatus un nodokļu deklarācijas elektroniskā veidā:

* ietaupīts laiks dokumentu sagatavošanā - sagatavot datus ir ērtāk un ātrāk;
* ietaupīts laiks dokumentu iesniegšanā - iesniedzot dokumentus elektroniski, tie nav jāiesniedz papīra veidā un nav nepieciešams bieži apmeklēt VID;
* nodrošināta iesniegto datu precizitāte - samazināta pārrakstīšanās un aprēķina kļūdu iespēja, jo elektroniskā deklarēšanas sistēma veic automātisku dokumentu pareizības pārbaudi.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 97.punkts nosaka, ka līdz 2011.gada 1.janvārim elektroniski iesniegta deklarācija ir iesniegta termiņā, ja VID teritoriālā iestāde, to saņēmusi piecu dienu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļa lūdz nodokļu maksātājus, kuri vēl nav noslēguši elektroniskās deklarēšanās līgumus, bet kuriem ar 2009.gada 1.janvāri būs obligāti jāiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā, savlaicīgi reģistrēties par elektroniskās deklarēšanās lietotāju, lai deklarācijas un pārskatus varētu elektroniski iesniegt nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Sīkāku informāciju par elektroniskās deklarēšanas iespējām, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, Jūs varat iegūt VID mājas lapā www.vid.gov.lv vai VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļā tālrunis-64207774 un Nodokļu iekasēšanas daļā tālrunis-64207783.

 

VID VRI Valmieras nodaļas

Nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšniece

Olga Bērziņa

 

03.09.2008.
Atsevišķu kategoriju nodokļu maksātājiem līdz 2008.gada 23.septembrim VID jāiesniedz informācija par savu darbību

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu līdz šī gada 23.septembrim VID teritoriālajās iestādēs informācija par savu darbību jāsniedz šādām nodokļu maksātāju grupām:

1) nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem;

2) neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

o nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,
o klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
o visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
o juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;

4) personām, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu un citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākai summai, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījums tiek veikts ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kas darbību minētajās jomās uzsākuši pēc likuma spēkā stāšanās dienas, t.i. pēc 2008.gada 13.augusta, informācija VID jāsniedz 10 darba dienu laikā no darbības uzsākšanas.


  • Jaunumi likumdošanā
14.07.2008.

2008.gada 19.jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu". Grozījumi atsevišķos likuma pantos stājas spēka 2008.gada 1.septembrī.

Svarīgākās ir izmaiņas attiecībā uz sociālajām iemaksām, fiziskām personām, saimnieciskās darbības veicējām, kuras ir reģistrējušās par fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājām.

Saskaņā ar šiem grozījumiem, pašnodarbinātie, kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru ieņēmumi mēnesī sasniedz 495 latus (Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru 150Ls, kas reizināts ar koeficientu 3,3) ir sociāli apdrošināmas personas. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas minimālais objekts ir 150 Ls, likme 30.44%, kas naudas izteiksmē sastāda 45.66 Ls.

Tās pašnodarbinātās personas, kuras ar 2008.gadu maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuras no šā gada 1.janvāra līdz 31.augustam nav veikušas obligātās iemaksas, var izvēlēties veikt obligātās iemaksas par šo periodu vai neveikt.

Obligātās iemaksas par periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 31.augustam varēs veikt līdz šā gada 15.oktobrim, un tām nepiemēros nokavējuma naudu.

Atgādinām arī par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecībā uz tām fiziskajām personām, kuras uzsāk saimniecisko darbību vēlāk kā 15.martā un izvēlas maksāt fiksēto ienākuma nodokli.

Tātad, ja fiziskā persona reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēju pēc 15.marta un izvēlas maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad jāatceras, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums 25 Ls apmērā budžetā jāsamaksā līdz 15.maijam. Tie, kuri reģistrējas pēc 15.maija nodokli avansā maksā līdz 15.augustam. Personas, kuras reģistrējas pēc 15.augusta nodokli avansā maksā līdz 15.novembrim.

Ja maksātājs uzsāk saimniecisko darbību vēlāk nekā taksācijas gada 15.novembrī, tad taksācijas gadā avansa maksājumu neveic.

 

VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļas

Nodokļu maksātāju Konsultāciju daļas priekšniece Olga Bērziņa.



21.05.2008.

Pusaudžu nodarbināšana un aprēķināmie nodokļi.

Tuvojas skolēnu un studentu vasaras brīvlaiks, kad arvien vairāk jauniešu tiek iesaistīti dažādos darbos. Šajā sakarā ir jāņem vērā Latvijas darba likumdošanas īpašās prasības bērnu, pusaudžu un jauniešu nodarbinātībai. Tāpat darba devējam ir jāzina arī nodokļu likumdošanā noteiktās prasības nodarbinot pusaudžus.

Saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu", sociālajai apdrošināšanai ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji. Darba ņēmēji, kas jaunāki par 15 gadiem, netiek sociāli apdrošināti. Tas nozīmē, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic tikai par tiem darba ņēmējiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, turklāt neatkarīgi no tā kādu laika periodu viņi darba vietā strādā. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli šāds vecuma ierobežojums nav noteikts.

Tādējādi personas, kuras jaunākas par 15 gadiem, no darba algas maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt, darba ņēmēji, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, maksā nodokļus no darba algas vispārējā kārtībā, ievērojot gan likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", gan likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Mēneša darba alga, nodarbinot pusaudžus, nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. 2008.gadā tā ir noteikta 160 latu mēnesī (minimālā stundas tarifa likme pusaudžiem 2008.gadā -1.10 latu).

Tā kā visām darba attiecībās iesaistītajām pusēm gan darba ņēmējam, gan darba devējam ir svarīgi, lai būtu pareizi aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algotā darba un, lai neveidotos situācija, kad par vienu un to pašu personu izmantots gan atvieglojums par apgādājamo, gan neapliekamais minimums, tad vecākiem, kuru bērni vasaras mēnešos iesaistīsies darba tirgū un Valsts ieņēmumu dienestā izņems savu algas nodokļu grāmatiņu, ir jāatceras, ka šis bērns nevar vienlaicīgi būt kā apgādājamais vecākiem.

Vecākiem nodokļu atvieglojums par bērnu jāizraksta no savas algas nodokļu grāmatiņas ar dienu, kad tas sāk strādāt. Savukārt, kad bērns pārtrauc darba tiesiskās attiecības, vecākiem nodokļu atvieglojums jāieraksta atpakaļ savās algas nodokļu grāmatiņās, lai to atkal varētu sākt piemērot.

Ja skolēns, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, darba devējam ir iesniedzis algas nodokļu grāmatiņu, tad aprēķinot algas nodokli, ir jāpiemēro neapliekamais minimums. 2008.gadā tas ir noteikts 80 latu mēnesī. Savukārt, ja skolēns darba devējam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, darba devējs neapliekamo minimumu nepiemēro .

Algas nodokļa grāmatiņas personas (skolēni) izņem pirmo reizi stājoties darba attiecībās, un tādejādi persona tiek reģistrēta par Latvijas nodokļu maksātāju. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņa ir stingrās uzskaites dokuments, kuru fiziskā persona var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc nodokļa maksātāja deklarētās dzīvesvietas vai pagasta pašvaldības pārvaldes institūcijā.

Ieraksti algas nodokļu grāmatiņā dod tiesības uz atvieglojumiem - neapliekamo minimumu, atvieglojumiem par apgādājamiem, par invaliditāti u.c.. Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļu grāmatiņa.

Beidzot darbu, darba devējs algas nodokļu grāmatiņā veic ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un darba attiecību pārtraukšanas dienā šo grāmatiņu atdod darbiniekam, kurš to glabā līdz nākamo darba attiecību uzsākšanai. Par grāmatiņas dublikāta izsniegšanu ir jāmaksā 10 lati.

Vienīgais gadījums, kad bērns var strādāt un vienlaicīgi palikt apgādībā kādam no vecākiem (šajā gadījumā neapliekamo minimumu skolniekam nepiemēro) ir tad, ja bērna saņemtais ienākums mēnesī nepārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru - 2008.gadā tas ir Ls 56.

Tuvāku informāciju un konsultācijas par bērnu un pusaudžu nodarbināšanu, kas skar Darba likuma ievērošanu, var iegūt Valsts darba inspekcijā. Savukārt, informāciju par nodokļu aprēķināšanu - Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu konsultāciju daļās pēc deklarētās dzīvesvietas.

VRI Valmieras nodaļas

Nodokļu maksātāju konsultāciju

daļas priekšniece Olga Bērziņa

tālrunis 64207774


24.04.2008.

Klāt gada pārskatu iesniegšanas termiņš!

Valsts ieņēmumu dienesta VRI Valmieras rajona nodaļa atgādina, ka lielākajai daļai uzņēmumu tuvojās gada pārskatu iesniegšanas termiņš. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma prasībām, gada pārskata iesniegšanas termiņš ir:

* Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 30. aprīlim);
* Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 31. jūlijam), ja rādītāji pārsniedz divus no likuma 24.pantā otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

 

Gada pārskatu likuma 24.panta otrās daļas kritēriji:

Bilances kopsumma- 1000 000 latu

Neto apgrozījums- 2 400 000 latu

Vidējais darbinieku skaits- 250

 

Par 2007.gadu gada pārskats jāiesniedz:

* VID teritoriālajai iestādei pēc sabiedrības reģistrācijas vietas;
* Uzņēmumu reģistram.

Sākot ar 2008. gada 1. jūliju gada pārskati turpmāk būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā, kas gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodos Uzņēmumu reģistram (Saeima ir atbalstījusi grozījumus Gada pārskatu likumā).
Iesniedzamie dokumenti:

* gada pārskata noraksts;
* zvērināta revidenta ziņojuma (ja tāds ir) noraksts;
* paskaidrojums par to, kad gada pārskats apstiprināts.

Nodokļu maksātāji, kas noslēguši līgumu par EDS lietošanu, minētos dokumentus var iesniegt elektroniski, pievienojot rakstveida apliecinājumu par to atbilstību dokumentu oriģināliem.

Pēc VID VRI Valmieras nodaļas rīcībā esošās informācijas uzņēmumu gada pārskati līdz likumā noteiktajam termiņam ir jāiesniedz 1344 uzņēmumiem, līdz 2008.gada 23.aprīlim ir saņemti 376 pārskati.

Aicinām nodokļu maksātājus gada pārskatus iesniegt savlaicīgi, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība par gada pārskatu savlaicīgu neiesniegšanu.

Sīkāku informāciju par gada pārskatu iesniegšanu Jūs varat saņemt VID Interneta mājas lapas www.vid.gov.lv.

 

VID VRI Valmieras nodaļas

Nodokļu maksātāju Konsultāciju daļas

priekšniece Olga Bērziņa

 

 

24.04.2008.

Informācija nodokļu maksātājiem, kuri paziņo par savas mantas iznomāšanu.

Fiziskām personām, kuras uzsāk saimniecisko darbību, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta divpadsmito daļu ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai.

Fiziskām personām, kas vēlas izmantot likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta divpadsmitā daļā noteikto kārtību jāatceras, ka šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs uzskaita hronoloģiskā secībā ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda:

+ ieraksta kārtas numuru;
+ ieraksta datumu;
+ attaisnojuma dokumenta numuru un datumu;
+ darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu);
+ darījuma aprakstu;
+ darījuma summu;
+ citu nepieciešamo informāciju.

Maksātājam, kas saimnieciskās darbības ienākumus nosaka atbilstoši likuma 11.panta divpadsmitajai daļai, uzsākot vai izbeidzot saimniecisko darbību, saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28.panta astoto daļu, ir pienākums par to informēt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas vai līguma izbeigšanas dienas.

 

VID VRI Valmieras nodaļas

nodokļu maksātāju konsultāciju daļas

priekšniece Olga Bērziņa

 

 

26.02.2008.


Vai tās ir darba attiecības?

Gribam vērst darba devēju uzmanību, ka sakarā ar papildinājumiem likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. pantā, kuri stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī, uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kas slēdz uzņēmumu līgumus ar fiziskām personām par dažāda veida pakalpojumu sniegšanu, ir jāizvērtē vai fiziskā persona, ar kuru tiks slēgts līgums var būt pašnodarbināta persona vai konkrētajā gadījumā ir jāslēdz darba līgums.

Likumā ir noteiktas pazīmes, pēc kurām uzskata, ka fiziskā persona (pakalpojumu sniedzēja) gūst ienākumu, no kura iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāietur un jāiemaksā budžetā darba devējam kā no darba algas.

Piemēram, ja fiziskai personai nav savu iekārtu, darba rīku un materiālu, lai tā varētu patstāvīgi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, kā arī šīs personas faktiski strādā darba devēju vadībā, ievērojot noteikto darba laiku, iekšējos kārtības noteikumus, tiek uzskatīts, ka šī persona ir darba ņēmēja Darba likuma izpratnē un šādos gadījumos ir jāslēdz darba līgums.

Pavisam likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.2 daļā ir noteiktas sešas pazīmes:

1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;

2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;

3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;

4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;

5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;

6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).

Minētā norma ir pieņemta ar mērķi, lai nepieļautu darba attiecību transformēšanu (pārvēršanu) par saimniecisko darbību un līdz ar to nelikumīgi nesamazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25% uz 15%.

Ar 2007.gada 11.decembri darba devēji par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu un maksātāji par apliekamā ienākuma samazināšanu ir atbildīgi saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām".

 

VID VRI Valmieras nodaļas

Nodokļu maksātāju konsultāciju daļas

priekšniece O. Bērziņa



Jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - fiksētais ienākuma nodoklis


GADA PĀRKSATU IESNIEGŠANAS TERMIŅI

Ir noslēdzies kārtējais gads un dažāda veida saimnieciskās darbības veicējiem par šī gada rezultātiem ir jāiesniedz pārskati arī Valsts ieņēmumu dienestā. Saistībā ar to vēlamies atgādināt par gada pārskatu iesniegšanas termiņiem un soda sankcijām gadījumos, kad pārskata iesniegšanas termiņš tiek kavēts.

 

Kad gada ienākumu deklarācija jāiesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem?

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 1.aprīlis. Šajā termiņā gada ienākumu deklarācija par 2007.gadu obligāti ir jāiesniedz nodokļu maksātājiem:

1. kuri nodarbojas ar saimniecisko darbību - individuālie uzņēmumi, individuālie komersanti, fiziskās personas- saimnieciskās darbības veicējas un individuālā darba veicēji;

2. kuri saņēmuši taksācijas gadā ar nodokli neapliekamus ienākumus, kuri pārsniedz četrkāršotu gadam noteikto neapliekamo minimumu (2007.gadā - 2400 latus).

3. kuri saņēmuši ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas brīdī nodoklis nav ieturēts;

4. Latvijas valsts rezidentiem, kuri saņēmuši ienākumus ārvalstīs.

Kāds gada pārskata iesniegšanas termiņš ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem gada pārskata un uzņēmuma gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (30.aprīlim).

Kāds gada pārskata iesniegšanas termiņš ir biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrības?

Biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31.marts.

 

Kāds gada pārskata iesniegšanas termiņš ir reliģiskām organizācijām?

Reliģisko organizāciju gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 1.marts.



Kādas soda sankcijas piemēro Valsts ieņēmumu dienests par gada pārskatu neiesniegšanu termiņā?

Par gada pārskatu, neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

 

 

Kādas soda sankcijas piemēro valsts ieņēmumu dienests nodokļu deklarāciju pārskatu neiesniegšanas gadījumā?

Par nodokļu deklarāciju iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām:

- līdz 15 kalendāra dienām - līdz Ls 50;

- no 16 līdz 30 kalendāra dienām - no 51 Ls līdz 200 Ls;

- vairāk par 30 kalendāra dienām - no 201 Ls līdz 500 Ls.

Par informatīvo deklarāciju iesniegšanu, izņemot deklarācijas par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem un informatīvo deklarāciju par uzkrājumu ienākumiem, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus uzliek naudas sodu fiziskajai un juridiskajai personai Ls10 apmērā.

 

Kādas soda sankcijas piemēro Valsts ieņēmumu dienests par gada pārskatu neiesniegšanu termiņā?

Par gada pārskatu neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

 



Kādam iesniegumam, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, tuvojas pēdējais iesniegšanas termiņš?


Atgādinām, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem akcīzes nodokļa atmaksas dokumenti par dīzeļdegvielu, kā arī par dīzeļdegvielu, kurai pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela, par kuru veikta samaksa attiecīgajā kalendāra gadā, t.i. par 2007.gadā iegādāto degvielu ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (pēc attiecīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atrašanās vietas) ne vēlāk kā līdz 2008.gada 15.janvārim.

 

Par stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu veidlapu norakstīšanu un informācijas norādīšanu pārskatā par stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina veidlapu izlietojumu

Stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķinu (turpmāk - pavadzīmes-rēķins) veidlapu lietotāji, kuriem 2008.gada 1.janvārī ir neizmantotas (atlikumā palikušas) pavadzīmes-rēķina veidlapas:

- veic atlikumā esošo pavadzīmes-rēķina veidlapu inventarizāciju;

- sastāda aktu par atlikumā esošajām veidlapām;

- saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem sagatavo un ne vēlāk kā līdz 2008.gada 15.janvārim iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pārskatu par saņemto pavadzīmes-rēķina veidlapu izlietojumu un vienu akta eksemplāru;

- neizlietotās pavadzīmes-rēķina veidlapas, pamatojoties uz sastādīto aktu, noraksta.

 

Aktā norādītās neizlietotās pavadzīmes-rēķina veidlapas lietotājs norāda pārskata par pavadzīmes-rēķina veidlapu izlietojumu ailē "Atlikums (perioda beigās)".

 

VID VRI Valmieras nodaļas

Konsultāciju daļas

priekšniece Olga Bērziņa

 

 

11.01.2008.

Tabakas izstrādājumu inventarizācija mazumtirdzniecības vietās, mainoties akcīzes nodokļa likmei.

Persona, kas saņēmusi speciālu atļauju (licenci) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, palielinoties nodokļa likmēm tabakas izstrādājumiem, inventarizē uzskaitē esošo tabakas izstrādājumu krājumus pēc stāvokļa uz nākamā mēneša pirmo datumu pēc nodokļa likmju maiņas - uz 2008.gada 1.februāri.

Saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām sastāda inventarizācijas sarakstus vismaz trīs eksemplāros, no kuriem vienu 15 dienu laikā (ieskaitot dienu, kad notiek nodokļa likmju maiņa), t.i., līdz 2008.gada 15.februārim, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, kurā persona reģistrējusies kā nodokļu maksātājs un vienu eksemplāru uzglabā katrā attiecīgo tabakas izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas vietā.

Kopā ar inventarizācijas sarakstiem mazumtirgotājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, kurā tā reģistrējusies kā nodokļu maksātāja, nodokļa aprēķinu ar aprēķināto budžetā maksājamo nodokļa starpības summu.

Ja pēc stāvokļa dienā, kad inventarizē krājumus, uzskaitē nav akcīzes preču krājumu, to norāda iesniedzamajā nodokļa aprēķinā.

Nodokļa aprēķina un inventarizācijas veidlapas paraugs ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā Akcīzes nodoklis - Metodiskie materiāli.

 

VID VRI Valmieras nodaļas

Konsultāciju daļas

priekšniece Olga Bērziņa

 

 

 

 

 

 

 


drukāt Nosūtīt   Atpakaļ Uz augšu


Vārda dienas
Paula, Paulīne
Interaktīvais jautājums