Kauguru pagasts

www.kauguri.lv

www.miegupe.lv

Platība: 88,9 km²
Iedzīvotāju skaits: aptuveni 1600

Pagasts robežojas ar Valmieru, Kocēnu pagastu, Brenguļu pagastu, un Cēsu rajona Liepas un Mārsnēnu pagastiem.
Kopējā platība: 88,912 km2
Iedzīvotāju skaits: apmēram 1600 iedzīvotāji.

Kauguru pagasts atrodas Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā un Gaujas senlejā, Gaujas kreisajā krastā. Gandrīz visa teritorija ir viegli viļņots līdzenums, augstākā vieta atrodas pašā dienvidaustrumu stūrī. Cauri pagastam tek Gaujas kreisās pietekas Miegupīte un Viltums.

Pagastā ir māla, grants, kūdras, smilts, kvarca smilts, minerālūdens atradnes. Smiltis izmanto logu stikla ražotnei.

Lielākās apdzīvotās vietas: Mūrmuiža, Kauguri un Līči.

VĒSTURE

Kauguru pagastam ir sena, notikumiem bagāta vēsture. Pirmās liecības par Kauguru pagasta apdzīvotību atrastas Avotiņu senkapos, kur atrodas 1.g.t.p.m.ē.- agro metālu perioda kapu uzkalniņš ar apbedījumiem akmens šķirstos.

17.gs.pašreizējā Kauguru pagasta teritorijā atradusies Kauguru muiža un Mūrmuižas muiža. Domājams, ka Mūrmuiža savu nosaukumu dabūjusi no blakus esošās mūra torņa ēkas. Kauguru muiža tikusi uzcelta Kauguru māju vietā, tāpēc arī pārmantojusi māju vārdu.

1802.gadā norisinājušies Kauguru nemieri - ap 3000 tuvākās apkārtnes zemnieku sacelšanās pret vācu muižnieku kundzību.

19.gs.30.gadu sākumā pastāvēja Kauguru un Mūrmuižas pagasti.1933.gadā Mūrmuižas pagastu pievienoja Kauguru pagastam.

1930.gadā Mūrmuižā nodibināja Mūrmuižas Tautas universitāti, kura darbojās līdz 1940.gadam. Tās dibinātājs un vadītājs bija sabiedriskais un kultūras darbinieks Pauls Pētersons. Tautas universitātes dvēsele bija filoloģijas doktore Zenta Mauriņa. Mūrmuižas Tautas universitātes darbu atjaunoja 1988.gadā.

IEDZĪVOTĀJI

Kauguru pagasta bagātība ir Latvijā zināmi cilvēki, kuri šeit dzimuši un strādājuši - „Mičkēnos"- valodnieks, profesors Jānis Endzelīns, sabiedriskais darbinieks, novadpētnieks Hermanis Enzeliņš, valsts zemes inspektors, ģeologs Augusts Endzeliņš; „Svitkās" - rakstnieks un žurnālists Kārlis Eliāss;
„Briežos"- agronoms, E.Dārziņa mīļākais skolnieks, īsts klavierspēles virtuozs, Mūrmuižas Tautas universitātes direktors Pauls Pētersons;
kā arī gleznotājs Jānis Kalmīte, komponists Artūrs Salaks, rakstniece Rasma Grīsle;
10 savas dzīves gadus ar Mūrmuižas Tautas universitāti saistījusi filoloģijas doktore Zenta Mauriņa.

SAIMNIECISKĀ DZĪVE

Kauguru pagasta iedzīvotāji darbojas lauksaimniecības, kokapstrādes, metālapstrādes un tirdzniecības nozarēs.

Z/s „Vītoliņi" ir viena no piena lopkopības paraug-saimniecībām Latvijā. Z/s „Brieži" nodarbojas ar biškopību. SIA „Sieti"- ar bioloģisko lauksaimniecību. Z/s „Svitkās" audzē zemenes, avenes un ābolus.

Pagastā darbojas tādi uzņēmumi kā SIA „Garants" betonizstrādājumu ražotne, IK„Erbeka"- kokapstrāde, SIA „Vilgars" un SIA „Mini serviss"- metālapstrāde, SIA Cosybed - kokapstrāde. Pagastā ir vairākas pārtikas tirdzniecības vietas: veikali „Miegupīte" un „Ūķis" Mūrmuižā, veikals „Miegupīte"- Kauguros, degvielas uzpildes stacija - SIA Lukoil, gāzes uzpildes stacija - „HAG" SIA, auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecība - „a.r.d.".

KULTŪRAS DZĪVE

Kauguru pagasta kultūras dzīve ir saistīta ar vairāku pašdarbības kolektīvu darbību. Kultūras namā notiek jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvu mēģinājumi, darbojas amatierteātris „Vīzija", arī J.Endzelīna Kauguru pamatskolā ir deju, kora, bērnu folkloras un popgrupas kolektīvi. Oktobrī mācību gadu sāk Mūrmuižas Tautas universitāte, kas katra mēneša pirmajā sestdienā plkst.14:00 Mūrmuižā pulcina klausītājus no plašas apkārtnes.

Pagastā atrodas J. Endzelīna Kauguru pamatskola, bērnudārzs “Pasaciņa”, pasta nodaļa, doktorāts, bibliotēka, kultūras nams.

TŪRISMA OBJEKTI

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Pekas pilskalns, Avotiņu un Beitu senkapi. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Mūrmuižas nocietinātais tornis. Kultūrvēsturiskie objekti – atjaunotā Mūrmuižas kungu māja un vecā dzirnavu ēka.

Pekas kalns atrodas netālu no Gaujas, tas ir ap 10m augsts, stāvām malām. Ļaudis Pekas kalnu apdzīvojuši jau ap 9.gs. Pekas kalnam veltīta tik liela vēsturnieku uzmanība kā reti kuram citam Latvijas pilskalnam. Arheologs Francis Balodis bijis pārliecināts, ka šeit ir iespējamā Beverīnas pils vieta.

Pekas kalns

Mūrmuižas nocietinātais tornis. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka ēka celta ap 16.gs otro pusi kā neliela kapela, kuras pagrabu un 1.stāvu apdzīvojusi kāda garīga persona, iespējams, Livonijas bīskaps Oto Šenkings.

Mūrmuižas nocietinātais tornis

No torņa, domājams, pie vārda tikusi arī muiža - Mūrmuiža, kas tagad tiek saukta par „Pagastmāju" un kurā atrodas Kauguru pagasta padome, pasts, Tūrisma informācija punkts un citas pagasta iestādes.