LV | EN | RU | DE
  15:03      21.09.2014
Lapas karte       Meklēt:
 Meklēt

AKTUĀLI

Rubene_20_09_14-001.jpg

Rubene_video_baneris.jpg


 

ksk.jpg

VIB_logo_160.JPG

 
  
jaunielauki2.0_logo.png
 
eP_150x150.jpg
 

 
 
BannerisKoceniem.gif

Latvija.jpg

Sadarbības partneri

Liesma_raj_pad.jpg
 

 
 

Vaidavas pagastā

  • Sietiņiezis

Lielākais baltā smilšakmens atsegums Baltijā - 15 m augsts, 400 m plats. Piknika vietas. * Iespējamas ekskursija vides gida pavadībā. T. 29433353 www.gnp.gov.lv

Viens no Latvijas skaistākajiem iežiem. Devis nosaukumu tuvējām Sietiņu mājām, nosaukums cēlies no tā, ka iezis bagātīgi izrobots. Reti sastopams tik ārkārtīgi daudzveidīgs iezis kā Sietiņš. Te nav vienlaidus smilšakmens siena, bet ir topoša arka, ala ar 2 izejām, nišas, milzīgs stabveida cilnis, it kā kontrforsu atbalstītas platformas, plaisas un šauras dzegas.

Iezis dalās 2 atšķirīgos posmos. Pirmais posms - vienlaidu, apakšā gandrīz vertikāla 200 m gara, ap 13 m augsta lēzeni ieliekta krauja, kur no ūdens līmeņa līdz 6 m augstumam atsedzas dzeltenīgi balti Gaujas svītas smilšakmeņi. Atsegumā redzamas noslīdeņu krokas, dubults slīpslāņojums, melni smago minerālu koncentrātu slānīši, izskalojuma virsmas un māla olīši. Virs tiem seko 6 - 7 m
Otrais posms sākas vairāk uz dienvidiem. Te smilšakmens atsegumi ir tālāk no upes. Kraujas apakšējā daļa apaugusi ar krūmiem un kokiem, no upes gandrīz neredz. Šī daļa ir saposmota, vietām klints līdz 15 m augsta. Daudz dažāda platuma plaisas. Tās bojā klinšu kāpēji, pa tām kāpelējot, kaut arī te kāpelēt aizliegts. Ir ierīkotas takas pa augšu un apakšu. Te atradās Latvijas dižākā dabiskā arka. Blakus atrodas ala, kam abi gali vaļā, kā arī 15 m augsts smilšakmens stabs. Bez tam jāpiemin arī Velna papēdis - plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar platformu galā, kas ar laiku var kļut par smilšakmens stabu. Tālāk dienvidos - sengrava, kas beidzas ar lielu vertikālu trīsstūrveida plaisu. Sietiņiezī atrodamas divas prāvas nišas. Sufozijas piltuves, no kurām lielākā ir 7 m dziļa, diametrs 8 metri.
150 m tālāk ir neliela okera atradne, ko veidojuši avoti.
Sietiņieža dabiskā arka sabruka 1975. gada vasarā. Velve bijusi 4 m plata. Bijusi izcilākais Sietiņieža veidojums. Bijusi daudzkārt lielāka par Liepas Ellītes arkām. Šī arka bija izveidojusies šaurā, upei paralēlā smilšakmeņu šķautnē, kuru no ielejas nogāzes norobežo sengrava ar piltuvveida padziļinājumu. Arkas augstums no nogāzes pamatnes bija 7 m. Caur to gāja 5 m augsta un līdz 8 m plata eja, kuras velves platums bija 4 m, biezums 2 m. Pāri arkai gāja norobežota tūristu skatu taka. Arka palielinājās, nogrūstot šmilšakmeņiem no velves apakšas, ko paātrināja uzrakstu skrāpētāji. Tagad arkas vietā smilšakmens šķautnē liels robs. Tepat līdzās veidojas jauna arka.
Sietiņieža Velnala - Sietiņieža D daļas ziemeļos, pie iegruvuma, 10,5 m gara. Ala unikāla ar to, ka tai abi gali vaļēji - te veidojas arka netālu no bijušās Sietiņieža arkas vietas.
Stabs - blakus iegruvumam un alai atgādina milzīgu, 15 m augstu "cukurbieti". Tas stāv vertikāli, ar vienu sānu nedaudz turēdamies pie klints sienas. Divas nišas D daļā.


Sietiņieža taka. Foto:Eduards Jegorovs

VIDEO: Gaujas nacionālais parks - Sietiņiezis (video pirmās minūtes)


  • Vaidavas pilskalns
Vaidavas pagasts, Vaidavas ezera labajā krastā, krasta ceļa labajā pusē, 340 m uz D no Kocēnu pagasta Pilskalnu mājām. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Atrodas GNP dabas lieguma zonā.
Nocietinātākais Imeras novada pilskalns atrodas Briņķu silā, Vaidavas ezera 22 m augstajā krastā, 1,3 km uz dienvidiem no Rubenes baznīcas un 0,34 km dienvidos no “Pilskalniem”.
Nocietinājumi veidoti, izmantojot dabiskās priekšrocības. Pilskalns iekārtots starp divām nelielām Vaidavas ezera krasta nogāzes sāngraviņām, no austrumu un daļēji arī dienvidu puses savienojot tās ar trim paralēliem vaļņiem un grāvjiem. Dziļākais no grāvjiem kopā ar valni veido 3-4 m augstu šķērsli. Pilskalna plakumā var nokļūt no austrumu puses, kur nocietinājumu sistēmu šķērso ceļš. Plakuma dienvidu malas garums - 45 m, austrumu - 50 m, ziemeļu 60 m, rietumu - 65 m. Klajā plakuma ziemeļrietumu stūrī redzama aptuveni desmit metrus plata un divus metrus dziļa - iespējams zemes iegruvuma veidota - iedobe.
Literatūrā Vaidavas pilskalns minēts kopš 19. gs. septiņdesmitiem gadiem, kad K. G. Zīverss izvirzīja hipotēzi, ka šeit atrodas senā Beverīnas pils vieta. V. D. Balodis, F. Balodis, E. Brastiņš un citi pētnieki uzskatīja, ka Vaidavas pilskalnā atradusies Indriķa hronikā tikai vienreiz pieminētā Metimnes pils. E. Brastiņš kā vienu no argumentiem, kas apstiprina šo pieņēmumu, minēja K. Bukuma Folkloras krātuvei iesniegtās ziņas par to, ka veci ļaudis šo pilskalnu saukuši par Mitenīnu un Miķenīnu.
Netālu no ieejas Vaidavas pilskalnā aptuveni 30 akmeņu lielā akmeņu laukā atrodas dobumakmens. Lauks izvietojušies 200 kv. metru lielā laukumā lēzenā reljefa pacēlumā. Lielākā daļa izskatās nekustināti. Vidējais akmeņu caurmērs 0,8-1,2 m.
Par Vaidavas pilskalna nozīmību liecina arī E. Brastiņa publicētā, K. Bukuma pierakstītā teika: “Senos laikos Vaidavas pilskalnā gribējuši celt Cēsis, bet pilskalnā bijis apmeties velns. Kad tas redzējis, ka viņa mājoklī grib celt pilsētu, velns pieprasījis no būvētājiem atkāpšanās maksu, piedraudēdams pilsētu citādi nojaukt. Būvētāji naudu velnam nedevuši, kādēļ velns pa nakti nojaucis, ko šie pa dienu uzcēluši. Tā pilsētu nevarējuši uzcelt. Tad nolēmuši Cēsis celt citā vietā. Dabūjuši lielu mucu, ielikuši tajā akmeni un baļķi, aizjūguši vērsi priekšā un laiduši no kalna lejā, lai iet, uz kuru pusi grib. Kur vērsis apstāšoties, tai vietā celšot jaunu pilsētu. Vērsis apstājies tanī vietā, kur tagad Cēsis, un velns vairs netraucējis celšanas darbus”. Šī teika, iespējams, liecina, ka “Vaidavas pilskalnā” vai tā tuvumā atradies “velna mājoklis” - sena kulta vieta - un tāpēc nocietinājumu būve nesekmējusies. Šo uzskatu varētu apstiprināt Briņķu silā 170 m uz A-DA no pilskalna akmeņu klājienā atrastais dobumakmens, svētavots un pilskalnā tradicionāli svinētie Jāņi.
Vaidavas ezera krastā pie Vaidavas pilskalna atrodas Vaidavas pilskalna avots. Atrodas kultūras pieminekļa Vaidavas pilskalna aizsardzības zonā un GNP dabas lieguma zonā. Avotiņš, iespējams,  bijis  saistīts ar tam tuvējo (atradusies gravas pretējā kraujā, kur tagad redzams balto smilšakmeņu atsegums) Velna alu, kura, pēc novadpētnieka K. Bukuma ziņām,  sabrukusi 20. gs. sākumā.



  • Vaidavas muiža
Vaidavas pagasts, 750 m uz D no Rubenes, Valmieras-Rīgas šosejas kreisajā pusē, starp ceļu uz Vaidavu un Vaidavas ezeru. Gaujas nacionālais parks. Atrodas GNP dabas lieguma zonā.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
15. gadsimta beigās Vaidavu ar ordeņa mestra atļauju iepriekšējā lēņa turētāja Oto Rozena dēli – Hanss un Dītrihs pārdeva muižu (1488) Jaunkalpenes un Ķieģeļu īpašniekam Evoldam Patkulam, kurš jauniegūtās zemes apvienoja ar Podzēniem. 17. gadsimta sākumā (1626) kā īpašnieks minēts Frīdrihs Vilhelms Patkuls.
Muižu mantoja dēls – slavenākais no Patkuliem, zviedru armijas kapteinis, krievu armijas ģenerālleitnants, Saksijas valsts slepenpadomnieks, aktīvs krievu – poļu koalīcijas dalībnieks Ziemeļu kara laikā - Johans Reinholds Patkuls (1660-1707).
Pēc Ziemeļu kara muižu nodeva Johana Reinholda brāļa Gustava Patkula atraitnes lietošanā. Landrāts Magnuss Johans fon Boks iegādājās Vaidavu kopā ar klāt piepirkto Veļķu muižas zemi, Zvirgzdu krogu un dzirnavām. 1783. gada vasarā par 20.000 Alberta dālderu muižu pārdevis Rīgas rātskungam Eberhardam Vevelam fon Krīgeram. Dažus gadus vēlāk (1789) no Krīgera kunga jau par krietni lielāku cenu – 30.000 Alberta dālderu īpašumu iegādājās asesors Frīdrihs Ludvigs fon Albedīls. Dēlam, zemes tiesas asesoram Francim Magnusam fon Albedīlam mantojot (1803) īpašumu, tā vērtība jau bija pieaugusi līdz 38.000 dālderu. Lietas negāja spoži, jo 1815. gadā ieķīlājis apriņķa tiesas sekretāram Kārlim Šūmanim par mazāku summu - 35.000 sudraba rubļu. Muižu atkal pārķīlāja par 40.000 sudraba rubļu uz desmit gadiem (1826). Tiesu sekretārs pats saimniekot negrasījās, jo (1830) ziemā par 28.000 sudraba rubļu ķīlas tiesības nodevis Matiasam Vilhelmam fon Hībbenetam. Turpmāko gadu laikā Vaidavas muižai īpašnieki atkal mainījās vairākkārt
Fon Fēgezaki - pēdējie īpašnieki (no 1890. gada), muižu izmantoja tikai vasaras mītnei.
Vaidava nav ne cietusi kara laikā, ne dedzināta revolūcijās. Bet laiks darījis savu, un vairākas ēkas gandrīz pilnībā sabrukušas. Apskatāma kungu māja (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; 19. gs. 1. puse) un klēts (19. gs. sāk.) - iespaidīga ēka ar stāvu jumtu, izbūvētiem bēniņiem un septiņu arku arkādi. 1987. gadā uzsākta muižas kompleksa mūra sētas atjaunošana. Daļēji saglabājies muižas parks ar lielisku skatu uz Vaidavas ezeru.

  • Vaidavas muižas ala
Vaidavas pagasts, Vaidavas ezera kreisajā krastā, krasta gravā, 300 m DA no Vaidavas muižas.
Atrodas Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā.
Ala izveidojusies baltā Sietiņu svītas smilšakmens atsegumā. Atseguma izmēri 8 x 5 m. Tuvāk ieejai, kur irdenais materiāls ir izbiris, plaisā iesprūdis laukakmens aptuveni 30cm caurmērā.


  • Veļķu muiža
Vaidavas pagasts, Vaidavas ciemats, Skolas iela 5. Gaujas nacionālais parks.
Pirmais zināmais īpašnieks ir Didrihs Felkerzāms, pēc tam viņa dēli Kaspars un Jānis. Kasparu 1677. g. nogalina zemnieki. Jānis aizbēg uz Igauniju. Bez panākumiem viņš lūdz poļu valdību atdot tēva muižu. Tā kļūst par Cēsu stārastijas, vēlāk Cēsu bīskapijas doma kapitulam. 1613. g. atdota poļu katoļu mācītājiem. Zviedru valdība Veļķu muižu līdz ar citām Cēsu bīskapijas muižām ap 1624. g. piešķir valsts kancleram grāfam Oksenšernam un tikai 1634. g. Jāņa Felkerzāma dēli Veinholds un Kristaps atdabū sava tēva muižu. Brāļiem daloties, Veļķu muiža tiek Kristapam, kurš to atstāj dēlam Vilhelmam, kam muižu 1683. g. apstiprina redukcijas komisija. Muižu manto dēls apriņķa komisārs Freds Felkerzāms. kurš to 1727. g. pārdod muitas direktoram Reiternam, no Reiterna to nopērk rātskungs D. Cimmermanis. Pēc viņa nāves manto dēls D. Cimmermanis, pēc kura nāves Veļķu muiža līdz ar Podzēniem un Vaidavu pāriet viņa māsai Martai fon Albedilai. 1751. g. muiža pārdota kapteinim Vellemsenam. 1781. g. muiža pieder kapteinim Glazenam, tad atkal nokļūst Albedilu rokās. 1795. g. padomnieks Kārlis Gustavs fon Bergs, manto majors Berhards fon Bergs. Īpašnieki mainās vairākkārt. Līdz 1942. g. muižu pārvaldīja Voldemārs Jirgens. 1950. g. ierīkota Vaidavas 7- gadīgā skola, no 1965. g. - palīgskola, tagad speciālā internātskola.

  • Akmens krāvumi un rindas Oģēnu mežā
Vaidavas pagasts, apm. 1,2 km uz A-DA no Zaķu kroga, bijušo Oģēnu māju mežā.
Iespaidīgas akmeņu rindas un krāvumi (aptuveni 5 ha platībā) bijušo Oģēnu māju mežā tika atklāti 20. gs. 80./90.-to gadu mijā, kad virkne novadpētnieku un dabas draugu intensīvi apzināja Latvijas mežos līdz tam nezināmus cilvēka roku veidojumus - atsevišķus apdarinātus akmeņus, akmeņu krāvumus, rindas, salikumus.
Akmeņu rindām un krāvumiem ir dažādi izmēri: platumā - no viena neliela 20 cm liela akmens līdz aptuveni 2m platam krāvumam; augstumā - no zemes līmeņa līdz o,5-0,7 m. Rindu un krāvumu garumi - no pārdesmit metriem līdz vairākiem simtiem metru. Vietumis rindām un krāvumiem pieguļ atsevišķi lielāki laukakmeņi un to grupas.
Turpat atrodama dzirnakmens sagatave. Divu meža stigu krustojumā atrodams krustakmens (17.gs).


  • Antonu akmens
Vaidavas pagasts, 11 km uz D no Kocēniem, 7 km uz A no Vaidavas, 100 m uz R no autoceļa Valmiera-Ķienes, pie Antoniem. Atrodas GNP aizsargājamo ainavu zonā.
 Akmenim ir teltsveida forma ar īpatnēju virsmas atskaldnību. Izmēri - 5,6 x 5,0 x 2,1 m. Virszemes daļa aptuveni 50%. Gneiss ar izlocītām kālija laukšpata un kvarca migmatīta joslām. Smalkkristāliskais tumšais akmens ir liela, ledāja apdarināta gneisa, atlūza. Šo akmeni pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 gadu) ledājs ir atnesis no Fenoskandijas teritorijas.
Nostāsti Antonu akmeni saista ar Velna darbošanos un ierindo to citu neapstrādātu pēdakmeņu kategorijā.
Gints Skutāns, apzinot novada vietvārdus pierakstījis šādu teiku: “Velns nesis akmeņus Gauju aizbērt, bet Sietiņos iedziedājies gailis, un tad viņš nosviedis akmeni pie Antoniem un skrējis projām, iespiezdams savu pēdu akmenī. Agrāk akmens plakanajā virsmā varējis redzēt zirga pēdu”.
1929. gadā “Valmieras Avīze” par Antonu akmeni raksta: “Uz Briežu muižas zemes Vaidavas pagastā jaunsaimnieka Antona robežās atrodas kāds neparasti liels akmens. Tauta zin stāstīt, ka zem šī akmeņa apraktas divi mucas ar zeltu, kuras “pats ragainis sargājot”. Jaunsaimnieks Antons šoziem pie šī akmeņa nokrāvis būvmateriālu jaunās ēkas celšanai. Viņa kalpam kādu nakti parādījies zelta sargātājs - pats velns un prasījis: ko pie šī akmeņa būvēšot. Kalps atbildējis, ka baznīcu. Velns nobijies un solījis sieku zelta - lai ceļot ko gribot, bet tikai ne baznīcu. Kalps prasījis vairāk. Tā abi tielējušies vairākas naktis, līdz beidzot velns aizbēdzis un vairs nerādījies. Pastāv nostāsts, ka dažus gadus atpakaļ pie šī akmeņa tiešām atrasts kāds “zelta pods””.
 
Antonu akmens. Foto: Romualds Beļavskis


  • Briņķu silavots (Veselības avots)
Vaidavas pagasts, 1,7 km no Valmieras-Straupes-Rīgas un Rubenes-Briņķu-Vaidavas ceļu krustojuma, 220 m uz R no Rubenes-Briņķu-Vaidavas ceļa, mežā, 40 m no Vaidavas ezera krasta.
Atrodas GNP dabas lieguma zonā.
Atrodas nelielas, bet vizuāli iespaidīgas graviņas augšgalā, pamatkrasta nogāzē, 40m no avota strauta ietekas Vaidavas ezerā.
Veselības avots iztek no pazemes Vaidavas ezera austrumu krasta gravā, netālu no “Briņķu” mājām. Pie avota bijusi ala. Teikas vēsta par avota ūdens izmantošanu dziedniecībā un ziedojumiem: “Veselības avuots ... iztecējis no alas. Ņēmuši ūdeni, metuši naudu iekšā, teikuši pat, lai bez kapeikas tur neiet”. “Apmēram pusotru kilometru no Metemna uz dienvidiem, pa Vaidavas ezera krastu uz leju, mēs nonākam pie ūdens izgrauztas platas, priedēm apaugušas, krasta slīpuma gravas, kur pat iebraukts meža ceļš ved lejā uz ezeru. Pēc gājiena pa gravu nonākam pie ar lesu apauguša avota, no kura bez apstājas iztek auksts, dzidra ūdens strautiņš, kas ietek Vaidavas ezerā. Šo strautiņa izcelšanās vietu tautā sauc par Veselības avotu. Pie šā avota un strautiņa mūsu senči, vairāk dūmu rijās dzīvojošo dūmu sabojāto acu dēļ, gāja pēc veselības ūdens. Strautiņā vai avotā nomazgājušies, iedzēruši, iesmēluši kādā traukā līdznešanai uz māju, strautiņā vai avotā iemeta zieda naudu kā samaksu Ūdens mātei. Rubenietis V. stāstīja, ka kāds podzēnietis, kas slimojis, no avota padzēries, paņēmis vēl pudelē ūdeni, avotā atradis Ūdens mātei ziedoto naudas gabalu, ko paņēmis. Kā naudu kabatā ielicis, tā roka palikusi zila un sākusi sāpēt. Viņš naudu iemetis atpakaļ avotā, roku nomazgājis, un tā palikusi vesela”


  • Vaidavas ezers
Teika stāsta, ka tur, kur tagad atrodas dziļais Vaidavas ezers, agrāk bijusi pļava. Kādu rudens pēcpusdienu uz pļavas ganījušies lopi, gaisā pacēlies melns mākonis un laidies uz pļavu. Ganu meita bēgdama tik paspējusi izsaukties: „Vaij, vaij,” - kad ezers nolaidies, un tā ar lopiem palikusi ezerā. No tā arī ezers nesot savu vārdu Vaidava. [..]”
 
 Viadavas ezers

  • Stoķu-Līgotaju klintis ar Veselības avotu un Patkula alu
Vaidavas pagasts, Strīķupes kreisajā krastā, 550 m D-DA no Līgotājiem un 570 m R-DR no Stoķiem. Ģeoloģijas piemineklis. Vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Atrodas GNP dabas lieguma zonā.
1. Veselības avotiņš. No lielākās Stoķu klinšu nišas, kas izveidojusies atseguma ziemeļu galā, izplūst avotiņš, kas  izsenis bijis pazīstams apkartnes ļaužu vidū ar savām dziedinošajām  īpašībām. Vietējie iedzīvotāji, brāļi Jānis un Modris Opmaņi 20. gs. 70.-to gadu vidū rakstījaValsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai: "Dažus desmitus metrus gar krastu uz augšu atrodas tā dēvētais Veselības avots. Avots iztek no dažus metrus dziļas, nišai līdzīgas alas. Tā ūdens pat vasarā ir ledus auksts un ļoti garšīgs. Uzskata, ka šis ūdens esot veselīgs acīm, tādēļ to dažreiz ļaudis nes pat kanniņās līdzi uz māju, lai būtu kur izmazgāt acis.
Pēc sena ticējuma, katram, kas avota ūdeni lietojis, tur ir jāatstāj ziedojums, parasti nauda. To reizēm dara arī vēl tagad. Tāpat vēl tagad vecie ļaudis uzskata, ka tam, kas no avota izvilks kādu monētu, piemetīsies tāda kaite, kāda bijusi tam, kurš šo monētu iesviedis. Tās monētas gan nemaz nav tik viegli atrodamas, jo avota dibenā ir plūstoša smilts, un iemestā kapeika pazūd minūtes laikā."
2. Vaidavas, Stoķu, Patkula ala.
Atseguma dienvidu galā atrodas trīs savstarpēji savienotas alas, no kurām lielāko dēvē par Patkula alu. Šobrīd nostāsts, ka alā kādu laiku slēpies zviedru valdības par valsts nodevību 17. gs. beigās vajātais baltvācu muižnieks J. R. Patkuls (1660.-1707.) ir ļoti populārs un to piemin visi tūrisma ceļveži, tomēr visai iespējams, ka šī versija radusies tikai 20. gs. II pusē. Par to liek domāt jau minētās vēstules [1.] cits fragments: “Rakstām Jums pirmo reizi. Šī gada [1993.] 10. “Lauku Dzīves” numurā izlasījām G. Eniņa rakstu “Latvijas garākā ala”. Autors piemin arī tā dēvēto Patkula alu un ģērboni, kura attēls it kā esot iegravēts uz tās sienas. Par to arī vēlētos pastāstīt sīkāk un daļēji precizēt. (…) Mēs, vietējie iedzīvotāji, to parasti saucam par Vaidavas alu, citreiz sauc arī par Stoķu alu. Nostāsts par to, ka alā slēpies barons Patkuls, radies diezgan nesen.
Alas ieejas vietā agrāk bijis tikai tāds caurums, pa kuru varēja ielīst vienīgi āpsis vai suns. Ap 1933. g. mans tēvs kopā ar brāļiem atraka ieeju un daļēji attīrīja arī pašu alu. Tur uz sienas, zem apmēram 1,5 m biezas smilšu un sūnu kārtas atrada iegravētu ģērboni. Mans tēvs teicis, ka līdzīgs ģērbonis esot bijis Rubenes baznīcā uz sudraba kausa, ko baznīcai dāvinājis barons Patkuls. Tā arī radies šis nostāsts.
 
Patkula ala




EKSKURSIJAS

* Muzejs "Krēslinieku Sēta" („Lejasbregži", Vaidavas pag.)

Ekskursija ar līdzdarbošanos keramikas darbnīcā. Stāstījums par seno krēslinieku amata tradīcijām Vaidavas pusē.

JAUNUMS! Izstāžu zālē apskatāmi novada mākslinieku darbi. Īpaši piedāvājumi jaunlaulātajiem. T. 29481519 FOTO

* Keramikas ražotne „Vaidava Ceramics" Ezera iela 2, Vaidava

Ekskursija ražotnē (10 Ls/grupai). Iespējams iegādāties keramikas izstrādājumus. T., 64284101

* Senlietu kolekcija „Meldri" Vaidavas pag.

Seni darba rīki, mehānismi, priekšmeti. Stāstījums par to darbības principiem un pielietojumu (1 h. 0,3/0,5 Ls/pers). Viesu māja, telšu vietas, piknika vieta. T. 26323724  FOTO

* Ārstniecības augi ZS „Silkalni" Vaidavas pagasts

Ekskursija ar apmeklētāju līdzdarbošanos - ārstniecības augu audzēšana, sagatavošana un lietošana. Degustācijas, tēju un zāļu spilvenu tirdzniecība. Piknika vieta. T. 29432176. FOTO

* Ekskursija „Bišu pasaulē" (01.05.-15.10.) "Zvirgzdi", Vaidavas pag., 1 km no Rubenes

Stāstījums par bitēm, vērojot tās bišu stropā. Filma par bišu dzīves un medus ieguves noslēpumiem. Ieskats biškopības produktu pirmapstrādes ražotnē. Degustācija, izgaršojot Latvijas medus dažādību, vaska sveču liešana. (2 h, 1,5/2 Ls/pers). Piknika vietas. T. 28341533 valdamedus@inbox.lv
 
* Dzīves prieka akadēmija "Nu liela muiža"
 
Nekad neesat redzējuši, kā top ozolkoka mucas? Nu liela muiža! Brauciet, Jums parādīs, kā to darīja pirms 100 un vairāk gadiem! T.29268692  janis@muca.lv


drukāt Nosūtīt   Atpakaļ Uz augšu


Vārda dienas
Matīss, Modris, Mariss
Interaktīvais jautājums