Dikļu pagastā

Dikļu muiža ir sens fon der Pālenu dzimtas īpašums. Senākās ziņas par Dikļu muižas vēsturi ir saglabājušās no 15.gs sākuma, kad šis īpašums piederējis Gotšalkam fon der Pālenam. Vēlāk muiža bija Rīgas bīskapijas lēņu zeme, un tika iznomāta Tomasam Rezem, kas to savukārt pārdeva Heinriham Veiptem. 1456. gadā viņš toreiz vēl par Pāles muižu saukto īpašumu līdz ar Idelbenes, Kalnenes un Sedlenes ciemiem, kopskaitā 30 akrus zemes pārdeva Detlefam fon der Pālenam par 5200 vecajām Rīgas markām. Pēc D. fon der Pālena nāves muižu 1490. gadā mantoja viņa dēls Georgs. Zināms, ka 1631. gadā Dikļu muiža piederēja viņa pēctecim Jēkabam fon der Pālenam, kam Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs tā paša gada 7. jūlijā piešķīra arī Vīķu ciemu, kas agrāk ticis dēvēts par Vecmuižu un jau kopš 1517. gada piederēja Reinholdam fon der Pālenam, kad tam to uzdāvināja Rīgas arhibīskaps Kaspars, bet kura pēcnācēji brāļi Georgs un Fabiāns fon der Pāleni to bija pārdevuši savam svainim Reinholdam Gothauzenam, kura vārdu vēl 20. gs. 20.-30. gados bija saglabājusi Dikļu pagasta Grotužu māja. 1722.gada 28.oktobrī fon der Pālenu dzimta, kam Dikļu muiža piederēja aptuveni 300 gadus to līdz ar Vīķu ciemu par 8000 valsts dālderiem pārdeva virsstaļļmeistaram grāfam Kārlim Gustavam Lēvenvoldem, no kā to pēc viņa nāves mantoja, viņa atraitne Šarlote, dzimusi fon Rozena.
Viņa savukārt 1760.gadā pili pārdeva Margaretai fon Tīzenhauzenai, dzimušai fon Šternfeltai par 35000 tūkstošiem Alberta dālderu. Pēc viņas nāves to mantoja viņas dēls, apriņķa tiesnesis, Georgs Johans fon Tīzenhauzens, kas to tālāk novēlēja savam dēlam asesoram Georgam Fabiānam fon Tīzenhauzenam. 1903.gadā par muižas īpašnieku kļuva viņa dēls Manfrēds, no kura to mantoja viņa dēls Manfreds Volfs, bet 1919.gadā pēc viņa nāves atraitne Irēna Volfa, dzimusi fon Mola un meita baronese Eva Volfa.
Vairāki ar Dikļu muižas īpašniekiem saistīti mākslas darbi atrodas Dikļu evaņģēliski luteriskās draudzes pārziņā. J. fon der Pālens uzdāvinājis Dikļu draudzei 1636.gadā darinātu gotisku, apzeltītu sudraba kausu un patēnu. Uz biķera pamatnes aplikatīva "Golgātas" grupas un iegravēti fon Ungernu un fon der Pālenu dzimtas ģerboņi. Tā izgatavošana varētu būt saistīta ar Dikļu muižas īpašnieka Jakoba fon der Pālena laulībām ar Annu fon Ungerni no Asotes 1633.gadā. Dikļu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas altāra daļas sienā iemūrēta 1675.gadā mirušās A. Pālenas - Ungernas kapa plāksnes augšējā daļa - pusaploces arkā novietota uz spilvena guļošas sievietes figūra, kas ir ievērojams manierisma laika posma memoriālās tēlniecības darbs.
Dikļu pils tagadējā ēka tika uzcelta 1896.gadā, kad muiža piederēja baronam P.Volfam, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni, ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos, gan atturīgi plastiski rotājot ēkas fasādes. Dikļu muižas ansambļa otrā būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta XVIII gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās, ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku. Dikļu muižas ēkas organiski papildina parks ap 20 ha platībā. Uz dienvidiem no pils atrodas dīķis, par ko tiek stāstīts, ka tam bijusi ozolkoka grīda. Aiz dīķa sākas Mazbriedes (senāk saukta arī par Pāli un Dikļu upi) stāvajās gravās ierīkots ainavu parks jeb Mežaparks. XX.gs. sešdesmitajos gados apsekojot Dikļu muižas parku, tika konstatēts, ka tajā aug ap 20 eksotisku koku, starp tiem Abies balsamea. Juglans cineres, Populus beroliensis, Pseudotsuga meziensii un citi, kur vecums toreiz tika noteikts, galvenokārt, 30-40 gadi.
Dikļu muižas pils ir viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm un kungu mājām, kuras par spīti vēlākai izmantošanai, kas pamatīgi atšķīrās no sākotnēji paredzētās, ir saglabājušās salīdzinoši daudz oriģinālās interjera apdares, jo īpaši 1.stāvā - vestibils ar kamīnu (firmas "Celms un Bēms" darinājums) un pāris podiņu krāsnis, centrālās kāpnes, parkets, sienu paneļi u.c. elementi.
1998.gadā Dikļu muižas pils tiek apstiprināta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli (LR Kultūras ministrijas rīkojums nr.128A, izdots 28.oktobrī). Ozolu aleja ved tieši uz nelielo 1722.g. stāvbūvē celto koka baznīcu, kur 1848.g. tika pārveidota par mūra celtni, saglabājot agrākās formas. No 1857.-1867.gadam baznīcas mācītājs bija J.Neikens. Baznīcā atrodas viens no greznākajiem baroka laika Vidzemes baznīcu altāriem (1698.g.) un kancele (1699.g.), ko darinājis Rīgas tēlnieku darbnīcas tēlnieks J.D.Štrauss, kas strādājis arī pie Rīgas Pētera baznīcas portāla akmens figūrām, kā arī darinājis Ugāles baznīcas interjera elementus. Kanceli 18.gs. 30.-40. gados papildinājis, galvenokārt Igaunijā strādājošais A.H.Konciuss. Zināma arī teika, kas vēsta par to, ka 18.gs. zviedri netālu no Dikļu baznīcas norakuši ozola koka mucu ar zeltu. Pēc diviem gadsimtiem tā atrasta, ļaujot uzsākt veiksmīgu uzņēmējdarbību.

JAUNUMS SPA komplekss. Dikļu pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
JAUNUMS 2008. gadā atklāta atjaunotā muižas klēts ar plašu zāli koncertiem un izstādēm. * Ekskursijas pilī (0,7/1 Ls/pers.), izstāžu apmeklējums (0,5/1 Ls/pers.), ekskursija pilī un izstāžu apmeklējums (1/1,5 Ls/pers.).

Dikļu baznīca ir viena no retākajām kultūras vērtībām Vidzemē. Pirmā baznīca minēta 1630/31 gadā. Necila ēka - māla kleķis salmu jumts. Tika izmantota kā fon Pālenu dzimtas apbedījuma vietu. No vecās baznīcas epitāfijām un kapa piemiņas zīmēm saglabājusies Annas Fon Pālenas (Pahlen) dzim. fon. Štenbergas (Stenberg) kapa plāksnes fragments (17. g.s. 1 puse). Kas pārvietota no vecās baznīcas grīdas un iemūrētas baznīcas sienā. Kapa plāksnes augšējā kreisajā stūrī Pālenu un Štenbergu alianses ģerbonis ar tekstu. Augšējā labajā stūrī Ungernu un Veismaņu dzimtas alianses ģerbonis ar tekstu.
Baznīca pārbūvēta 1722. gadā. Koka karkass ar māla kleķi. No jauna pilnīgi pārbūvēta 1848. gadā. Laukakmeņu sienas, kārniņu jumts (dakstiņu).
1698. gadā netālu esošās Budenbrokas (Schujenpahlen) muižas īpašnieks. Heinriks Gustavs fon Budenbroks un viņa sieva Kunigunde Ģertrūde fon Strika baznīcai dāvina greznu altāri, kura retablu abās pusēs rotā vakantu vijumi, kuros ietverti Budenbrok un Striku dzimtas ģeŗboņi. Gadu vēlāk 1699. gadā Zviedru armijas ģenerālleitnants, landrāts Ozolmuižas (Lappier) īpašnieks Karls Frīdrihs fon Mengdens un viņa sieva Helena Renata Fon Taube baznīcai dāvina kokgriezumiem rotātu kanceli. Kanceles jumtiņu rotā eņģeļu un akanta vijumu ietverts polihroms, Mengdemu un Taubes alianses ģerboņi.
Vecās baznīcas altāris un kancele ievietoti jaunajā baznīcā, un ir saglabāti līdz mūsdienām.
Altaris un kancele tapuši Rīgas tēlniecības darbnīcā. Autori Johans Daniels Šauss un Johans Valentīns Rabe.
Pirmās ērģeles baznīcai būvējis vācietis Karls Bitners 1858. gadā. Tagadējās ērģeles būvējis latvietis Jānis Dūrējs no Valmieras. Ērģeles būvētas 1934. gadā Jaunās ērģeles izmaksāja Ls. 5620,- par dāmu komitejas savāktiem ziedojumiem. 1988. gadā ērģeles tiek atjaunotas. Līdzekļus ērģeļu atjaunošanai Ls. 1500,- ziedo ASV dzīvojošā dikliete Millija Lūsiņa Howe. Ērģeļu atjaunošanu veic Juris Jerums. Atjaunoto ērģeļu iesvētes dievkalpojumu vada arhibīskaps Jānis Vanags. Goda viesis prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi Ainu Ulmani.
1999. gadā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā. Eiropa - kopīgs mantojums. Baznīcas Latvijā. 11. septembrī Garīgās mūzikas koncerts baznīcā. dzied jauniešu koris "Konsonanse" diriģente Ilze Krūmiņa, ērģeles Zenons Mičenko. Baznīcai dāvina Eiropas zilo karogu.
2002. gada 11. augustā notiek Pateicība dievkalpojums atzīmējot baznīcas 280 gadus. Dievkalpojumu vada arhibīskaps Jānis Vanags un mācītājs Jānis Vasks. Dzied jauniešu ansamblis "Mēs" diriģente Larisa Stivriņa. Jura Neikena Dikļu pamatskolas pūtēju orķestris, diriģents Mārtiņš Birnis. Dzied vīru koris "Baltie bērzi" diriģente Inga Zirne.
2004. gada 28. maijā baznīcā koncertē vīru koris "Imanta" diriģente Irēna Zelča un vīru koris "Gaudeamus" diriģents Ivars Cinkuss. 29. maijā Baznīcas dārzā dzied apvienotie vīru kori no visas Latvijas, atzīmējot 140 gadus kopš Dikļos notika pirmie Dziedāšanas svētki.
Pirmos Dziedāšanas svētkus sarīkoja mācītājs Juris Neikens 1864.gada Vasarassvētkos. Juris Neikens Dikļu draudzē kalpoja no 1857. gada līdz 1867. gadam (1826 - 1868.) Apglabāts Umurgas kapsētā.
No 1913. gada līdz 1937. gadam Dikļu draudzē kalpo mācītājs Augusts Šeuermans (1886 g. - 1937.g.) 1917. gadā lielinieku sašauts - iemests bedrē, garāmejoša medmāsa viņu izglāba.
No 1937. gada līdz 1949. gadam mācītājs Jānis Džindži.1949. gadā izsūtīts uz Sibīriju, pēc atgriešanās no izsūtījuma Dikļos neatgriežas. Tiek iznīcināts viss Baznīcas arhīvs.
Baznīca padomju gados necieta, to pašaizliedzīgi sargāja Lonija Auzenberga.
No 1995. gada līdz 2005. gada aprīlim Dikļu draudzē kalpo mācītājs un Valmieras iecirkņa prāvests Jānis Vasks.

Dievkalpojumi Dikļu baznīcā notiek divas reizes mēnesī. Notiek arī bērnu kristības, kā arī pieaugušo kristības, iesvēte un laulības.
Ir pieejama Baznīcas apskate. Iepriekš pieteicot ierašanās laiku pa telefoniem: 4200326, mob tālr. 8367890; 4241594 mob. tālr. 6120257.

Izcilais notikums - pirmie latviešu Dziesmu svētki, 1864. gada vasarā notika Mācītājmuižas birzī, pie Neikenkalniņa, kuru organizators ir Juris Neikens, kurš bija arī ievērojams literāts, skolotājs, izglītības darba organizators. Dziesmu svētkos bez dikliešiem piedalījās arī dziedātāji no Mazsalacas, Rūjienas, Straupes, Limbažiem un Lielsalacas. šie svētki visos izraisīja lielu sajūsmu un jau nākošajos gados notika Dziesmu svētki Rūjienā un Bauņos. šie svētki izaug līdz pat pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā.
1973. gadā, atzīmējot pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 100 gadi, Neikenkalna pakājē atklāja piemiņas akmeni un akmenī iekaltu plāksni - veltījumu pirmajiem novada Dziesmu svētkiem.
Svinot novada Dziesmu svētku 120 gadi 1984. gadā, plāksne akmenī tika nomainīta. Piemiņas plāksnes autors ir A. Zelčs.
Neikenkalna pakājē ir skaista brīvdabas estrāde un šo atpūtas vietu iecienījuši gan diklieši, gan arī viesi no tālākiem novadiem.

Dikļu pirmsākumi meklējami Grebu pilskalna un Bļodas kalna apkaimē. Mūsdienās pilskalns kļuvis par Tālavas draudzes dievturu svētvietu. 1993. Gadā tēlnieks Bērtulis Buls pilskalna pakājē izcirta akmenī cilni "Ganiņš".
Pilskalns atrodas apmēram 10 km no Dikļu centra. To atklāja 1927. gadā un uzmērīja E. Brastiņš. Tas ir savrups, apaļš ap 10 m augsts kalns ar nostiprinātām malām. Pa līdzenāko dienvidu nogāzi ved uzeja pilskalnā. 50 m uz ziemeļiem atrodas otrs - Bļodas kalna. Pilskalnu pāri liecina par kādu lielāku senatnes centru. Abi pilskalni atrodas senās Lībiešu zemes Metsepoles /tulk. Mežmala/ teritorijā. Tagad Grebu pilskalnu par svētvietu izraudzījusi diev turu Tālavas draudze. Senais pilskalns attīrīts un sakopts. Latviešu dievturu sadraudzes dižvadonis Marģers Grīns iesvētījis kalnā dižakmeni ar iekaltu sākumskaitli.

Dziesmusvētku muzejs šobrīd ieņem nozīmīgu vietu kultūras vēsturē. Muzeja ekspozīcija iekārtota pagasta padomes ēkas otrajā stāvā. Tā atklāta 1984. gada jūnijā, atzīmējot Dikļu Dziesmu svētku 120 gadu atceri. Muzeja ekspozīcijā atspoguļojas ziņas par latviešu kultūras, izglītības attīstību 19. gadsimtā un kora veidošanās pirmsākumiem, sākot no pirmajiem novadam Dziesmu svētkiem Dikļos 1864. gadā līdz pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā, šeit var iepazīties ar ievērojamākajiem kora kultūras pasākumiem Valmierā un Dikļos arī vēlākajos gados, līdz pat mūsdienām.

Šī celtne nozīmīga ar to, ka šeit 1818. gadā notikusi pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Sensacionāli bija tas, ka vienkāršs muižas kalps - Jānis Peitāns, būdams tikai 17 gadīgs jauneklis, pārtulkoja no vācu valodas F. Šillera lugu "Laupītāji" un pats veica arī lugas iestudējumu, par aktieriem aicinot muižas kalpotājus. J. Peitāna lugas orģināls glabājas Latvijas ZA bibliotēkā.
Pēc nacionalizācijas muižas ēkā atradusies bērnu patversme, tuberkulozes sanatorija, traumatoloģijas slimnīca. Tagad tā ir privāts īpašums.